30. X pulcējāmies pilī Dainu tēvam veltītā sarīkojumā.
Varbūt, ka tas lepni skan, bet mums ir paša Krišjāņa Barona dotas tiesības ieskandināt viņa 175. dzimšanas dienu, jo tieši šeit atrodas Kubalu skola, kurā mācījās Barons un visu mūžu augstu godāja savu pirmo skolotāju Ernestu Dinsberģi, uz šejieni no Tērbatas cauri visai Latvijai veda studenta Krišjāņa Barona soļi, savu Tēvzemi un tās tautu līdz saknēm izjūtot, šeit joprojām dzīvo ļaudis, kas ar lepnumu saka: «Mēs nākam no Krišjāņa Barona māsas dzimtas!»
Dainu tēva jubileja ieskanējās ar Santas un Ilzes skandēto vārdu, kas vienoja visus koncerta dalībniekus. Ja mēģinātu skaitīt, tad droši ne vien trīs, bet pat četras Barona novadnieku paaudzes varētu saskaitīt. Vispirms uz skatuves sabirst kā tādas pupas mazi un mazītiņi, un ir balstiņa, ir piesitiens. Tad ieskanas tautasdziesma no sievām un vīriem ar sirmot sākušām galvām. Lai izdziedātu tautasdziesmu, gudrība mūžā jāsavāc.
Kā dzintara rota lībiešu sievas — lepnas un dzidras — un «Pūt, vējiņi!», kas no ziemeļu krasta nākuši. Un klāt vēl kokle. Viena pulcina daudzas. Un atkal — lepnas un dzidras, kur no maiguma izaug spēks. Laikam jau kokle īpašas balsis sev blakus pieprasa, jo cik bezgala tīri un maigi skan gaišmataina puisēna balss, kā to pārņem Kolkas bērnu un viņu skolotāju spēcīgās balsis, līdz «… tumša nakte, zaļa zāle…», tik liegi, ka pat rasas lāsei neietrīcēties.
Un tad plūst puiši un meitas, vīri un sievas, un Sandra priekšā. Rokas mājiens — skumji un klusināti, skaļi un priecīgi — nu skaistas tās mūsu tautasdziesmas ir! Gribas atvērt logus, lai visa Dundaga dzird, kā mūsējie dzied.
Bet svētku ietvaram dāvanas jubilāram — bērnu darbi — Dainu tēva jubilejai gādāti un vairākās pils zālēs izkārtoti.
Svinot vienmēr jāatceras, ka svētki ir ilga un rūpīga darba auglis. Neba pašas izstādes savā vietā iegāja, neba tā nu visi nāca un koncerts radās. Tāpēc cieņas apliecinājums visiem svētku rīkotājiem.
Alfa Auziņa
Vairāk novembra «Dundadzniekā».
Tautasdziesma ir stars cauri mūžībai. Tā viņa ir atnākusi pie mums — senā dziesma senā valodā — un dzirkst un vizuļo jaunas gaismas niansēs. Šī stara gaismiņā sestdienas vakarā izskanēja koncerts «Mana tautasdziesma».
Liels paldies pašdarbības kolektīviem — Dundagas jauktajam korim un diriģentei Sandrai Lielansei, bērnu deju kolektīvam «Dun–dang», viņu vecākiem un vadītājai Dacei Treinovskai, ansamblim «Sendienas» un vadītājai Ritai Zemtiņai, bērnudārza «Kurzemīte» mazajiem dziedātājiem, Rudītei Baļķītei un visai bērnudārza saimei, Mazajai skolai par atsaucību bērnu zīmējumu izstādes sagatavošanā, bērnu dienas centram «Mājas» par izstādi «Veltījums Dainu tēvam Krišjānim Baronam». Liels paldies Kolkas koklētāju ansamblim, ansamblim «Laula» un vadītājai Dzintrai Tauniņai.
Lai tautas dziesmās ieaustās dzīves gudrības mūs pavada ikdienas gaitās!
Smaida Šnikvalde, Kultūras centra vadītāja